LV / EN

Sākums Metodes Resursi Par mums Atsauksmes Kontakti

Izdegšana un tās cēloņi

Publicēts: 16.09.2016

Izdegšana (angliski: burnout) ir ļoti plaša tēma un šī raksta ietvaros pilnībā nav aplūkojama. Īsumā – tie ir depresijai līdzīgi, bet izpausmēs šaurāki psihiskie traucējumi, ar kuriem apzīmē emocionālu iemeslu dēļ zudušas spējas veikt savus darba pienākumus iepriekšējā līmenī.

Jau gadu desmitiem psihologi veic pētījumus, lai izprastu izdegšanas sindromu un tā cēloņus. Kāds pavisam nesen publicēts pētījums ieguva plašu publicitāti, apgalvojot, ka ir atklāta ļoti konkrēta sakarība: izdegšanu izraisa personības un darba vietas nesaderība (raksts par pētījumu ir aplūkojams šeit). Citiem vārdiem sakot, jāmeklē sava ideālā profesija, kas atbilst tavām vajadzībām – tad būsi pasargāts no izdegšanas.

Diemžēl šis ir viens no gadījumiem, kad pētījuma autori nav kritiski izvērtējuši savas izmantotās pētniecības metodes un ir nākuši klajā ar apgalvojumu, kam nav stingra pamatojuma.

Pirmkārt, ir izmantota tā saucamā šķērsgriezuma pētījuma metode jeb aptauja, kurā tikusi novērtēta personības atbilstība amatam, kā arī katrs dalībnieks ir atbildējis uz jautājumiem par izdegšanas simptomiem. Jau neskaitāmas reizes ir secināts, ka šādos pētījumos tikpat kā nav iespējams ticami spriest par cēloņiem un sekām. Ir ļoti iespējams, ka cilvēki ar acīmredzamiem izdegšanas simptomiem (tātad nespēj efektīvi strādāt) ir kritiski noskaņoti pret savas personības atbilstību ieņemamajam amatam.

Otrkārt, aptaujā ir piedalījušies mazāk nekā 100 dalībnieki, kuri ir aizpildījuši anketu internetā. Dalībnieki ir pieteikušies aptaujai brīvprātīgi, sekojot internetā ievietotai reklāmai, kurā par dalību solīta neliela, bet pieklājīga samaksa. Šādi veidota izlase ir pakļauta dažādām nezināmām likumsakarībām, kuras pētnieks nekādi nevar kontrolēt.

Treškārt, izpētē ir izmantotas vairākas metodes, kuru precizitāte var būt apšaubāma – tostarp viena projektīvā metode un viena, kas speciāli izveidota šim pētījumam un nav pārbaudīta citos pētījumos.

Tas nozīmē, ka pētījumā iegūtie rezultāti ir ne vairāk kā iedvesmas avots tālākiem, nopietnākiem pētījumiem, kuros jau ar nopietnākām metodēm un izlasēm pārbaudīt šajā iegūtos rezultātus.

 

Arī loģiski argumenti liek apšaubīt, vai tiešām izdegšanas cēloņi varētu būt tik viennozīmīgi un vienkārši. Ļoti vispārīgi skaidrojot, izdegšana var rasties, ja ilgstošā laika periodā cilvēks no sava veiktā darba negūst gandarījumu. Līdz ar to ar laiku zūd iekšējā motivācija veikt darbu un parādās izdegšanas simptomi. Tas var notikt gan tādēļ, ka rezultāti ir atlikti tālu laikā un bieži vien pats darba veicējs tos nemaz neredz (piemēram, skolotāja vai sūdzību uzklausītāja darbs), gan arī tādēļ, ka darba rezultātā netiek apmierinātas darba veicēja pamatvajadzības (jebkurš zemu atalgots, it īpaši intelektuāls darbs). Izdegšanu var izraisīt arī pārmērīgums prasīgums pret sevi vai apkārtējiem, neadekvātas darba devēja prasības, kā arī darba saturs (piemēram, ja meistaram ir jāstrādā ar nekvalitatīviem izejmateriāliem) un citi iemesli. 

Vecāki ieraksti...

© CreaTest, 2014